Pirms četrdesmit pieciem gadiem Imants Ziedonis sarakstīja dzejoli “Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie”. Jā, savējie. Tie, kurus māmuliņa auklējusi, uz rokām nesot dubļiem cauri. Tie, kuri mīļi, pūkaini, pekainām kājiņām aiz muguras slēpj motorzāģi, lai nobendētu bārenītes ābeli. Tie paši, kuri runā skaļus un skaistus vārdus, tikai darbi rāda ko citu. Tie, kuri naudas, varas, ērtību vai naktsmiera dēļ atsakās no Savējiem, nododot – draugu, brāli, ģimeni, sievu, vīru, mīlestību, valodu, Tēvzemi...
... par mums un čaulām, kas jānolupina, lai nokļūtu līdz kodolam. Kari, kolhozi, izsūtīšanas, svešie un izvēles. Tas viss ir bijis, to visu mēs nesam sevī. Tomēr svarīgākais ir Kodols.
Šī ir desmitā detektīvsērijas Izmeklē Anna Elizabete daļa. Astoņi gadi – desmit grāmatas. Ir daudz piedzīvots, izbraukāts, satikts, uzklausīts, izrunāts, uzrakstīts...
Trīs draudzenes. Trīs attiecību stāsti un modeļi. Vai stiprai sievietei būt ir viegli? Kādas ir mūsdienu vērtības? Cik daudz mūsu ikdienu ietekmē dzimtas pieredze? Cik atklāti mēs uzdrīkstamies uzdod paši sev būtiskus jautājumus un, galvenais, saklausīt arī atbildes uz tiem un rīkoties atbilstoši?
Pēdējo gadu laikā vārds “simtgade” ir locīts un staipīts, drukāts un izšūts, krāsots un margots, runāts, deklamēts un dziedāts. Viegli un gaiši, smagi un liktenīgi, no sirds un ar patosu. Simtgade. Simts gadi. Gadsimts. Gadu simtenis.
