Lasītāji par “Pīrādziņu...”

...sākot lasīt man likās – kaut kas nav tā, kā parasti. Stils – diametrāli pretējs pierastajam, kad lasot vienmēr bija jāanalizē, jādomā, kurš nākamais, kurš atkal kaut ko sastrādās, kuru nākamo nožmiegs un sodīs... Pīrādziņš izrādījās kārtīgs “rēcamgabals”– ar lielu humora devu, ironiju, nelielu mistikas piesitienu un nebeidzamu autores mīlestību pret saviem varoņiem. Pret visiem – divkājainajiem, četrkājainajiem, pat negatīvajiem.
Stāsts rakstīts kā melnum melna ironija, domāts kā veltījums tiem, kurus apceļ un izmanto – klases biedri, kaimiņi, darba devēji, pat vecāki un draugi. Bet to var uztvert arī kā vēstījumu nepadoties, izturēt un kā Pelnrušķītei pasakā – sagaidīt pusnakti, lai saņemtu balvu.
Galvenā varone ir Irma Hermione – it kā vientuļniece, vecāku un kaimiņu acīs neveiksminiece. Augumā un svarā mazliet padevusies sieviete skaistākajos gados. Līdz šim viņu kā bezmaksas darba spēku izmantojuši gan radiņi, gan darba devēji. Un tad viņas dzīvē ienāk... (mans mīļākais varonis!) Leo Zeltaste. Skaistulis, kolorīta personība ar savu raksturu, psihologa spējām, izcilu balsi un apetīti, fantastisku spēju vienmēr un visur būt klāt, maisoties pa kājām. Šī satikšanās maina visu Irmas Hermiones dzīvi. Leo pamatīgi prot iztīrīt jau tā ne visai pilno bankas kontu, jo ļoti mīl labi paēst. Taču nedomājiet, ka viņš ir liekēdis un parazīts, kurš uzkāpis (lai arī tā tiešām ir) uz sievietes kakla. Pateicoties viņam, Irmas kontā iebirst milzu summa. Un tas atnes lielas pārmaiņas mierīgajā dzīvē. Jo, kā saka autore: nekas tā neveicina romantisku interesi kā pēkšņs bankas konta pieaugums.
Tu pēkšņi kļūsti par varen interesantu un vajadzīgu personu visiem. Savējiem, svešiem, bijušajiem. Katrs grib iebraukt ar ķepiņu tavā maciņā un palīdzēt iztērēt tā saturu.
Atklājas lieli, gadiem slēpti noslēpumi. Mainās varoņu savstarpējās attiecības. Un tad atnāk arī mīlestība, bijusi pavisam netālu jau vairākus gadus, tikai nepamanīta.
Liels bonuss ir bagātīgā un tēlainā valoda – lasot var dzīvi iztēloties notiekošo un pamatīgi par to izsmieties. Slēptais vēstījums: katrs, kurš ienāk jūsu dzīvē, atnes kaut ko, kas ir vai būs vajadzīgs tieši jums. Dariet labu tiem, kam tas tiešām ir vajadzīgs, tas atmaksāsies.
Antra Apanasjonoka, lasītāja no Jelgavas.

Ja es būtu mārketinga speciālists, teiktu: “Nelasiet, ja jums ir vāji nervi un slikta humora izjūta!” Rozā briļļu, pukstošu sirsniņu cienītājiem un cienītājām nebūs pa ceļam ar Hermioni Irmu Baltaci – cinisku, sarkastisku, ironisku komunikācijas speciālisti. Ar Irmas acīm mums ir iespēja redzēt to, ko parasti neviens nerāda. Komunikāciju pasaules aizkulises: pasūtījumi un mērkaķinga akcijas bija jāīsteno nevis vakar, bet pagājušajā nedēļā; ja kas nesanāk, pie vainas vienmēr tieši izpildītājs, kurš nav pratis nolasīt pasūtītāja vēlmes no viņa acīm un slēptajām domām, ja tādas vispār ir.
Autore lasītāju ved cauri attiecībām – (audžu)meitas attiecībām ar viņas (audžu)vecākiem ģimenē, kur aktuāls jautājums – kā es viņiem gadījos? Draudzība un savtība, sabiedrības spiediens uz sievietēm (no kāda vecuma sieviete uzskatāma par vecmeitu?). Vizuāli un intelektuāli atšķirīgie, kurus sabiedrība mēģina iedabūt kastītē, rāmītī vai priekšstatā, teorētiskajā modelī. Vērtības... Kā mainās cilvēka dzīve un statuss, ja viņš piepeši laimē miljonu, cik ļoti viņš kļūst pieprasīts.
Varbūt stāsts nav par pīrādziņu, bet par to, ka aiz ārišķīgā spožuma ir iekšējs puvums, un laimei nav jāskrien pakaļ, jo tā atrodas deguna galā? Tikai nesakiet, ka nebrīdināju...
Aivis Biķernieks, sociologs

Cik katrs pats grib, var un spēj ietekmēt savu ceļu un dzīvi? Katra saimniece zina – ja mīkla nerūgs, ja krāsns dūmos, pīrādziņš neizcepsies. Būs tāds ne jēls, ne cepts mīklas pikucis. Virtuvē to var labi redzēt, bet ikdienā – ja cilvēks savu dzīvi tā arī nepaņem savā pārvaldībā, ja nav dūšas sevi kārtīgi kā pīrāgmīklu uzraudzēt, ja nav drosmes, ejot caur uguni un ūdeni, savu gribu norūdīt, – nekas nesanāks, būs vien jāmeklē sev saimnieks, kurš labāk zinās, kā jādzīvo.
Tomēr, lai kādi vēji pasaulē pūstu, cilvēka ikdienas dzīves notikumu pēctecība ir paša izvēles vai ne-izvēles sekas, kas nereti turpinās nākamajās paaudzēs. Arī pēdējā piecgadē sastrādātā ražas laiks nevienam garām nepaies, būs vien katram pēc padarītā sava algas daļa jāsaņem un bērnu bērniem mantojumā jānodod. Jeb kā tautā runā, kāda cepēja, tādi pīrāgi.
Par tiesībām būt savas dzīves saimniekiem runāts daudz un plaši; par iespējām to sasniegt – krietni mazāk. Padomus var nopirkt tāpat kā astroloģiski izskaitļotus veiksmes datumus. Droši vien daļa taisnības, kā un kad sākt jaunu dzīvi, ir gan pirmajam janvārim, gan izpārdošanā lēti pirktajam pareizajam datumam, tāpat kā senču mācībai: sēklas sēj pavasarī, ražu vāc rudenī. Atšķirība tajā, ka mūsdienīgajā variantā kaut kas jāgaida, vecajā – jādara. Tas, savukārt, prasa piepūli, pašdisciplīnu, sevis pašpārvāldīšanu, iekļaujot arī emocionālās inteliģences attīstību, dziļu zināšanu apgūšanu par dabas un sociālo procesu norisi sociumā, vēstures neviennozīmību, filozofijā bāzēta pasaules uzskata izveidi, kā arī prasmi integrēt šīs zināšanas savā ikdienas dzīvē. Inteliģenta cilvēka kodols slēpjas iepriekšminētajā, nevis amata krēslā, kurā viņš sēž. Citādi var sanākt: ja esošajā varas telpā kāds izslēgs gaismu, iestāsies pamatīga tumsonība.
Gundega Kozlova, psihodrāmas speciāliste

Tā, kā dzīvo tu, nav pieņemts! Tā nedara! Ko par tevi citi?! Jādzīvo šitā! Bieži dzirdētas frāzes. Romāna varone Irma Hermione dzīvo savu ierasto dzīvi. Mājas = Darbs. Savā aliņā. Tā visērtāk, visdrošāk. Miers, klusums, un cilvēks taču pierod pie visa. Vienkārši? No malas tā izskatās...
Šis jaunais romāns nelīdzinās nevienam iepriekšējam. Smiekli, jocīgi izteicieni un salīdzinājumi. Savdabīgs humors, kas raksturo Irmu: prasme pasmieties pašai par sevi un dzīvi. Par savu naivumu, labsirdību, draudzību un atklātību. Ar interesi sekoju līdzi Irmas gaitām. Kas ar viņu notiks? Kurā brīdī Irmas dzīve mainīsies? Vai nauda un necerēta veiksme loterijā pārvērš cilvēku? Vai dzīve pēc lielā laimesta izmainīs Irmas dzīvi? Vai Irmai izdosies nosargāt SAVU pasauli? Romāns ļauj ielūkoties arī Irmas tuvinieku, draugu un līdzcilvēku attieksmē pret pasauli un dzīves vērtībās.
Dzīvnieku un cilvēku pasaule. Vai patiesībā nav tā, ka tieši dzīvnieki ir tie, kas liek cilvēkam darboties, saņemties, izturēt? Un galu galā – atrast to, kuru visu mūžu esam meklējuši.
Ruta Skrebele, pedagoģe un literāte