Ikvienai valstiskajai iekārtai un sabiedrībai pienāk tāds attīstības posms, kad tā draud noslīkt pati savos saražotajos mēslos. Tas ir pirmais trauksmes signāls, kuru ignorējot sākas pašattīrīšanās...
Dace Judina raksta tieši par sāpīgo, vārīgo katrā no mums, cilvēkos un pasaulē visapkārt. Par cilvēku iedibinātajiem likumiem un noteikumiem, kas diemžēl bieži vien ir stipri tālu no augstāko spēku lietu kārtības pasaulē.
Mīļie, jūs man vairākkārt esat vaicājuši, cik man to grāmatu īsti ir un kādā secībā tās lasāmas. Tad nu, lai viss būtu skaidrs kā pie bikts - neliels ieskats bibliogrāfijā (grāmatu vāciņus skatīt attēlā, sarakstiņu zemāk):